Kā dabūt naudu savam projektam Latvijā
Tie uzņēmģie režisori, producenti vai operatori, kas vēlas uzņemt paši savu filmu Latvijā jau būs sapratuši, ka finansējuma piesaiste ir galvenais šķērslis. Latvijā pretendēt uz naudu filmas uzņēmšanai ir iespējams, piesakoties Latvijas kultūrkapitāla fondā, meklējot sponsorus – juridiskās vai fiziskās personas. Trešā iespēja ir dažādi aizdevumu veidi, taču uzreiz jāsaka, ka ar ātrajiem kredītiem, ko piedāvā virkne uzņēmumu nebūs līdzēts. Diemžēl vairums no viņiem piedāvā vien pavisam nelielus aizņēmumus, kuru apmērs pietiek vien treilera, klipa vai viena cilvēka mazbudžetnieka uzņemšanai. Īstermiņa kredītu pakalpojumi nav paredzēti ilgtermiņa projektiem, tādēļ jau no pašasākuma ir jāmeklē citas iespējas.
Salīdzinoši viena no pēdējo gadu dārgākajām filmām – “Rīgas sargi” izmaksāja vairāk kā 3 miljonus eiro. Finansējumu nodrošināja gan Latvijas Kultūrkapitāla fonds, gan privātie sponsori. Lai arī kritiķi šo filmu pēla dēļ tās skaņas kvalitātes, tomēr nevar noliegt, ka savu mērķi tā sasniedza. Šobrīd lielākā daļa latviešu ir labāk informēti par Rīgas sargos attēloto vēstures posmu un saprot, kādus upurus nesa viņu vectēvi.
Iegūt citu cilvēku labvēlību nav vienkārši. Vienkāršākais veids kā to izdarīt ir kļūt sabiedrībā labi pazīstama un pierādīt ar iepriekšējiem darbiem savu varēšanu. Nevienam nezināmam cilvēkam, pat, ja ideja ir laba nauda netiks piešķirta par skaistām acīm. Pat, ja scenārijs ir labs un aktieri ir sarunāti, tomēr riski ir pietiekami lieli. Ja nav pieredze kino uzņemšanā, bet ir liela vēlme, ko darīt, vajag lielas pārliecināšanas spējas. Ir cilvēki, kas var pārdot eskimosiem ledu un pavisam vecu auto pārdot par jauna cenu. Mūsdienās šādi talanti sevi publiski nereklamē, jo ar savu talantu jau pelna naudu, taču viņus ir iespējams atrast.
Lielākas izredzes gūt panākumus būs tad, ja scenārijs būs saistošs ne tikai skatītājiem, bet arī sponsoriem. Valsts labprātāk apmaksās tādu kino projektu uzņemšanu, kas attēlos valdošās elites nostāju un vēstures jau pieņemto diskursu. Ja mēģināsiet rādīt lietas, kas ir ārpus vispārpieņemtā, ir jārēķinās, ka varat palikt nesaprasti. Katra valsts vēlas stiprināt savu kultūru un nostiprināt līdzšinējo pozīciju. Spēlfilmām, kas paredzētas vien izklaidei kreditēšanas pakalpojumi būs jāizmanto vairāk, jo šādi darbi ir vajadzīgi tikai pašiem režisoriem, aktieriem un potenciālajiem investoriem. Latvijā aizdevumus šāda tipa projektiem kredītiestādes piešķir nelabprāt, jo aprēķināt atdevi ir grūti, turklāt Latvijas tirgus ir pārāk šaurs un iespējas atpelnīt naudu ir stipri minimālas. Iespējams, ka tas var notikt 10 – 20 gadu perspektīvā, bet mēs būtu naivi, ja cerētu, ka latviešu darbi interesē arī pārējo valstu iedzīvotājus, izņemot dažādu konkursu žūriju locekļus.
Kopumā varam secināt, ka saņemt finansējumu Latvijā var, bet jaunajiem censoņiem ir jārēķinās, ka filmas uzņemšanai var nākties ņemt kredītu. Uz sponsoru labvēlību vien nevar paļauties, bet, ja to dara ir jāspēj samazināt savu ambīciju slieksnis vai jātaisa mazbudžeta darbi.